Ko es iemācījos, atmetot smēķēšanu.

Pagājuši gandrīz 2 mēneši, kopš es pēdējoreiz smēķēju. Atmest, pat pēc tik vien, kā pusotru gadu ilgas smeķēšanas, bija diezgan grūti, jāsaka, jo man vajadzēja vairāk kā 4 mēģinājumus, līdz es to izdarīju uz ilgāku periodu par pāris nedēļām. Tātad, lūk tas, ko es iemācījos no šīs pieredzes:

• Pirmās pāris nedēļas, pašsaprotami, ir grūtākās un tajās smadzenes aktīvi meklē, kur dabūt cigaretes, tai skaitā skatoties uz smēķētājiem ielās, no kuriem varētu nokāst cigareti.
  
• Pašā sākumā vēlams netikties ar citiem smēķētājiem vai lūgt, lai tie nesmēķē tavā klābūtnē. Vairākas reizes neapzināti iekritu, kad bija pieeja cigaretēm.
  
• Alkohols padara lietas sarežģītākas ar jebkuru atkarību; viegli "paslīdēt".
  
• Pēc aptuveni mēneša ikdienā pīpēt vairs gandrīz negribās; izņēmumi ir akūta stresa situācijas (kā smēķētājs tajās agrāk nopīpēju visvairāk), tomēr vēlme smēķēt ir salīdzinoši viegli pārvarama.
  
• Pēc pusotra mēneša, mierīgi var atrasties vienā telpā ar smēķētāju (vēdinātā telpā un patālāk no dūmiem, ofc) un, pat ja prasīsies uzsmēķēt, vēlme būs pārvarāma. Vienbrīd vajadzēja draugam nogādāt paciņu cigarešu; ar visu gaidīšanu vilciena stacijā, braukšanu vilcienā un gaidīšanu pēcāk, par izbrīnu varēju aizvadīt to laiku nepīpējot (kā smēķētājs tajā laika periodā būtu nopīpējis 2-5 cigaretes).

Tas arī viss, tiktāl.