Lasot lapu mēs nonākam pie narkotikām. Manuprāt, pirmā problēma ir tāda, ka netiek skaidri definēts, kas ir narkotika. Ne visas psihoaktīvās vielas ir narkotikas. Labi, it kā nieks, lasam:
Laikam psihonautus viņi bāž zem ziņkārīgajiem. Nu, labi, varu ar to samierināties.
Lasam tālāk:
Kuce, ko? Jūs tikko minējāt 5 iemeslus, kādēļ cilvēki lieto narkotikas un tagad apgalvojat, ka patiesībā tādi iemesli neeksistē? Man liekas, jums pienākas balva antropoloģijā, jo jūs esat atraduši pirmo pavisam absurdo cilvēka darbību, kurai, kā jūs apgalvojat, patiesībā nav nekāda iemesla.
Man ir nelielas sūdzības arī par nākamajiem punktiem.
2. Kas būtu šīs ''milzīgās nepatikšanas''?
3. Ne gluži. Ir cilvēki ar hormonāliem disbalansiem un citām problēmām, līdz ar to, ne visiem ir vienādas iespējas izjust baudu. Jābilst arī tas, ka, par spīti tam, ka lielākajai daļai ir iespējas gūt šo baudu, narkotikas paver iespēju šo baudu gūt ilgstošāk (lai gan tas sabojā smadzeņu atlīdzinājuma sistēmu).
Pie apgalvojuma "[L]ietojot narkotikas, tu zaudē kontroli par savu dzīvi," es gribētu pakavēties.
Pirmkārt, viens no minētajiem iemesliem narkotiku lietošanai bija "nestabila situācija ģimenē", kas paredz, ka subjekts nemaz nav situācijā, kurā viņam būtu liela kontrole par savu dzīvi. Es neapgalvoju, ka viņam vispār nav kontroles, bet gan to, ka šī kontrole ir ļoti ierobežota. Praktiskuma labad es nemaz neiesaistīšos kontroles temata iztirzāšanā, jo arī tas ir pat ļoti strīdīgs jautājums.
Un mēs atkal nonākam pie tā, ka mājaslapā (iespējams arī likumā) nav īsti definēts, ko viņi domā ar vārdu "narkotika".
Ieejot latviešu vikipēdijā, piemēram, mēs iegūstam šādu vārda ''narkotikas'' definējumu:
Atkarību izraisošas psihotropas vielas.
No šī mēs automātiski varam izsecināt, ka ne visas psihotropās vielas ir atkarību izraisošas; citiem vārdiem, ne visas psihotropās vielas ir narkotikas.
Taču zemāk ir piebilde.
Par narkotikām sarunvalodā nereti dēvē jebkuru ar likumu aizliegtu apreibinošu vielu.
Tieši šī piebilde ir viens no iemesliem, kādēļ ieskaidrot manai omei, ka alkohols ir narkotiska viela, ir gandrīz neiespējami, jo viņas viedoklis par to, kas ir narkotika, balstās uz nepietiekamām zināšanām par šo tematu.
Un te paveras vēl viena problēma.
Atkarības iedala divos veidos - psiholoģiskajās un fiziskajās. Taču par to neviens īsti nerunā pret narkotikām vērstās kampaņās (vismaz es nekad neesmu redzējis, ka runātu).
Vēršamies tālāk.
Pirmkārt, ne visas ar likumu aizliegtās vielas pat var pieskaitīt pie narkotikām, otrkārt, likumā nav minēti iemesli šo vielu aizliegšanai, un treškārt, ne visas ar likumu aizliegtās psihotropās vielas sniedz ''kaifu'' šī vārda ikdienas izpratnē.
Ja kāds man spēs izskaidrot, kādēļ alkohols ir kontrolēta substance, taču LSD, piemēram, ir pilnībā aizliegts ar likumu, un šis izskaidrojums būs pamatots un sakarīgs, es laikam apdirsīšos no laimes, jo tiktāl, cik esmu pētījis, daudzas no vielām, kuras ir aizliegtas ar likumu, ir drošākas nekā tās pašas kontrolētās substances.
Ne visas psihotropās vielas sniedz ''kaifu''. Psihotropo vielu lietotājus var iedalīt apakšgrupās. Ne visi dzenas pakaļ labsajūtai, daži ir gatavi arī piedzīvot ļoti nepatīkamus ''tripus'', lietojot psihotropās vielas, nereti apzināti. Beidziet, lūdzu, bāzt visus vienā maisā!
